Eiropas Savienības valstīs 16% iedzīvotāji savu veselību novērtē kā sliktu. Visapmierinātākie ar savu veselības stāvokli Eiropā ir Itālijas un Kipras iedzīvotāji. Latvijā savu veselību kā sliktu vai ļoti sliktu vērtē 21% iedzīvotāju. Būtu jāuzdod sekojošs jautājums – vai sabiedrības veselības vērtējums ir saistāms ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību?
Latvijā kopumā veselības aprūpes pieejamību vērtē kā sliktu, īpaši finansiālajā ziņā. Tāpat mūsu valstī veselības aprūpei no iekšzemes kopprodukta tiek atvēlēts samērā neliels finansējums, kā arī trūkst atbalsta no valsts puses un medicīnas iestāžu darbiniekiem, kā tiek bieži noradīts presē, ir neadekvāti zemas algas, piemēram, 2005. gadā aktualitāti ieguvušais anesteziologu streiks. Būtu jāpiezīmē, ka šī problēma nav nozīmīga tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē. Iespējams, ka finansiālo situāciju nedaudz uzlabotu tā sauktais veselības tūrisms. Medicīnu Latvijā nereti izmanto ārzemnieki, jo attiecībā pret viņu algām šeit izmaksas ir zemas. Kaimiņos – Igaunijā un Lietuvā – šis process tiek organizēts, bet pie mums tas notiek haotiski. Tas pats notiek arī ar zobārstniecībām Rīgā.
Savukārt Latvijas nabadzīgākajiem iedzīvotājiem, it īpaši Latgalē, trūkst naudas pat pacienta iemaksai, un pastāv bažas par galīgo ārstēšanās izmaksu lielumu pieaugumu tuvākajā nākotnē. Nereti materiāli maznodrošināto veselības aprūpe beidzas ar receptes iegūšanu, jo zāles viņi iegādāties vairs nevar atļauties. Šī problēma arī būtu jārisina tuvākajā laikā, sniedzot noteikta veida atbalstu maznodrošinātām ģimenēm.
Vēl viena problēma ir šaubas par medicīnas darbinieku zināšanām un pieredzi. Nesen krievu raidījumā “Cilvēku pasaulē” (“V mire ljudej”) varēja iepazīties ar šokējošiem gadījumiem, kad medicīnas māsas, savas nekompetences dēļ, nogalināja mazuli vai padarīja bērnu par invalīdu, sajaucot zāļu devu. Latvijā šādi gadījumi vēl nav bijuši, taču pacienti bieži vien norāda uz ārsta nekompetenci, izrakstot zāles vai nosakot nepareizu diagnozi. Latvijā lielākā daļa cilvēku veselības problēmu gadījumā vispirms griežas pie ģimenes ārsta nevis speciālista.
